Visu mūžu lūdzam spārnus, bet reiz tos dabūjuši, esam gatavi no tiem atteikties mirklī, kad tie būtu jāizmēģina, metoties no kraujas. Tik ļoti mēs dažreiz baidāmies uzdrīkstēties, noticēt un uzticēties. Mums varētu piederēt bezgalīgi zilās, saules gaismas pielietās debesis, bet mēs izvēlamies palikt uz zemes - drošāk...

Feb. 24th, 2006 at 09:44 pm | | Izteikties

Comments

Nē, nē, šonakt no kraujas- nē! Sagaidīt rītdienu un izbaudīt visus zemes priekus, tikai tad no klaujas, nezināmajā dziļumā =)

Bet ko cilvēkbērns iesāktu ar spārniem?
Posted by [info]morwen on Feb. 24th, 2006 at 11:42 pm | | Thread | Reply
Priecātos par brīvību :P
Bet šajā gadījumā tā vairāk bija kā metafora... vai alegorija... vai paralēlisms. Heh, who knows, neesmu tajos smalkumos speciālists, bet tas nebija 100% tiešā nozīmē, ja nepamanīji :D :P
Posted by [info]virus on Feb. 25th, 2006 at 12:06 pm | | Parent | Reply
nja... un tomeer es aizgaaju, bet vienalga nespeeju paarvareet savus aizspriedumus... :| tagad jau atpakalj maaajaas...
Posted by [info]janchux on Feb. 25th, 2006 at 03:41 am | | Reply

March 2010

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   
Powered by Sviesta Ciba