Freezing from inside and outside
Laiks, kad pulkstenis katru reizi zvanot riskē ar savu eksistenci. Kad katru reizi pēdējais salmiņš ir cerība, ka varbūt izlikās, ka zvana, ka varbūt vēl ir pāris stundas, ko pavadīt tik kārdinošajos segas siltajos apskāvienos. Bet nē. Tu celies, lai ietu uz darbu, par ko nemaksā, vai uz universitāti, kurā neko nemāca.
Kad trolejbusa pieturā tava vienīgā izvēle ir starp vēl 10 minūtēm šai neatvairāmajā laikā un 30 minūtēm iestūķētam mazā trolejbusā starp daudziem, daudziem cilvēkiem, ar kuriem tev nebūt prāts nenesas nokļūt nepiedienīgi ciešā fiziskā kontaktā.
Lūk tā.
+
*Virtuāls karstas šokolādes trauks! ;)