INTO THE BLUE - [entries|archive|friends|userinfo]
virgo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 7th, 2007|12:09 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[mood | thoughtful]

Šodien man izlika kārtis. Vai ticēt? Varbūt tomēr neticēt? Attiecībā uz manu pašreizējo dzīves situāciju kārtis rādīja patiesību un pat dažas tādas lietas, kuras neesmu nevienam teikusi un par kurām neviens nezina. Bija arī norāde uz kādu cilvēku... Šķiet, ka viņš būtu īstais, ja ne kādas neizskaidrojamas problēmas, asaras starp mums. Viņam esot dziļas jūtas pret mani, bet kopīgs ceļš mūs sagaida tikai tad, ja pārvarēsim grūtības. Vai tas ir cilvēks, kuru esmu satikusi? Un vai patiesībā tas viss nav māņi? Melošana sev un citiem par kādu laimīgu dzīvi laimīgā salā... Vienīgais, ko zinu, ir tas, ka vakar man gandrīz izdevās tikt prom no šejienes, un es turpināšu mēģināt, kamēr tas izdosies, jo nekam citam vairs nav jēgas. Nav jēgas sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka sāpināšu vecākus. Nav jēgas jūtām, lai cik spēcīgas tās būtu. Nav jēgas pabeigt studijas vai remontēt māju, braukt uz ārzemēm vai plānot citas lietas. Manas asinis ir tikai manas, un es noteikšu, kad tām būs plūst līdz pēdējam elpas vilcienam. Redzot, ko patiesībā varu izdarīt un ka tas nemaz nav tik grūti, kā bija visu laiku licies - redzot to sīko zilo asinsvadu vien nieka dažu šūnu attālumā, kuras vēl bija jāiznīcina - jutu, ka beidzot kļūšu laimīga... Mani pārņēma drebelīga prieka sajūta. Arī tad, ja man vēl kādu laiku šeit būs jāmokās, sāpes rētā man palīdzēs apzināties, kas esmu.
linkpost comment