| Par pārmaiņām un par to, ka ir lietas, kas nekad nemainās 2 |
[Feb. 4th, 2008|02:57 pm] |
Vēlos uzrakstīt par Tevi, jo Tu esi to nopelnījis. Nopelnījis pozitīvā nozīmē.
Pirmo reizi sakontaktējām, kad atbildēji uz manis rakstīto žēlumu izraisošo sludinājumu gribu.lv. Tu neuzspiedi satikšanos. Sarakstījāmies apmēram 8 mēnešus. Garas vēstules. Daudz dažādu tematu. Vēlāk ikvakara čats caur MSN Messenger. Kad ieraudzīju Tavas bildes, sapratu, ka Tu nepavisam neesi tas, ko gribētu satikt dzīvē. Interesants sarakstē, bet pilnīgi nepieņemams ārpus virtuālās pasaules. Pamazām sākām plānot tikšanos. Ilgi izvairījos un izdomāju iemeslus. Pašai kļuva kauns, ka tā daru, jo Tu nebiji cilvēks, pret kuru tā izrīkoties. Piespiedu sevi satikties. Bija skaista vasaras diena. Gājām gar jūru un runājāmies. Iekšēji priecājos, ka neiestājās neveikls klusums.
Nākamajā dienā atkal tikāmies. Jūra, saule, peldēšanās un garas sarunas. Tu neuzmācies un nepieskāries. Kopš tā laika katru nedēļas nogali pavadījām kopā. Meloju mammai, ka tiekos ar draudzenēm.
Tikai pēc pāris tikšanās reizēm aizbraucām uz Kolku uz 2 dienām. Gulējām vienā teltī. Tu nepieskāries. Man nebija bail, jo neko nejutu pret Tevi, bez tam likās, ka Tu neesi tāda tipa cilvēks, kurš izmantos gadījumu. Sapņoju par citu, bet neko neteicu.
Turpinājām tikties. Es neatteicu - daļēji tāpēc, lai brīvdienās nesēdētu mājās, daļēji tāpēc, ka bija izdevīgi kaut kur kopā aiziet, jo Tu izmaksāji, daļēji tāpēc, lai kaut uz brīdi nedomātu par to otro - kurš bija pārņēmis manu prātu un sirdi un svilināja kā uguns.
Jau pēc mēneša pazīšanās realitātē Tu apsveikuma kartiņā uzrakstīji, ka mīli mani.
Pavadījām kopā vairākas naktis, bet Tu neko neuzspiedi. Tikai pamazām nelieli glāsti, skatieni. Sexa nebija.
Tu iegaumēji katru manu vārdu, visu, kas man patīk un nepatīk, ar interesi klausījies visā, ko stāstīju. Tev patika viss, ko daru. Tev garšoja manis gatavotais ēdiens, patika manas drēbes, mana smarža, balss un garie mati.
Redzēju Tevī dažādus mīnusus. Vēl joprojām neko nejutu.
Sākām skūpstīties, glāstīt viens otru. Un vēl mazliet vairāk.
Ap Ziemassvētkiem iepazinos ar Tavu ģimeni, Tu - ar manu.
Divatā aizbraucām uz Stokholmu.
Tu vienmēr rūpējies, izdabāji. Izturējies kā īsts džentlmenis. Arī greizsirdību izrādīji, kas sākumā mani ļoti kaitināja, vēlāk uzjautrināja. Tu centies mani iepriecināt - pat bez īpaša iemesla - pirki šampanieti, kas man garšo, dāvināji manus mīļākos ziedus, vedi uz akvaparku. Ja man bija slikti, Tu ārkārtīgi uztraucies, uzreiz gribēji palīdzēt. Tu pacieti manu mūžīgo īgņošanos un neapmierinātību ar pasauli.
Tagad Tu esi vienīgais cilvēks, kam nemeloju. Tu zini par bulīmiju, par depresiju, par griešanos, par manu dzīves jēgas zudumu. Tu zini, ka man nodarīts pāri, tikai ne - kas to izdarīja un ko tieši. Un Tu nebaidies no tā. Nebaidies no manas tumšās puses, no manām problēmām un sāpēm. Tu nepazūdi, bet centies palīdzēt. Ar katru reizi, kad tiekamies, Tu kļūsti arvien maigāks, rūpīgāks, mīlošāks. Aizvakar Tu pateici, ka mīli. Nav iespējams vairs saskaitīt, cik mīļvārdiņos Tu esi mani dēvējis. Tu teici, ka esmu vienīgā vislabākā visā Visumā, ka esmu skaista un gudra, ka dievini mani. Tu rakstīji, ka pateicies dievam par to, ka Tev ir iespēja pieskarties tādam skaistam brīnumam kā es. Tevi neuztrauc tas, ka jūtos aptraipītam, un Tu ik dienu saki, ka gribi mani.
Paldies Tev par to...
Nezinu, ko jūtu pret Tevi. Ja cilvēks nemīl sevi, viņš nevar mīlēt arī nevienu citu... Man patīk atrasties kopā ar Tevi, patīk Tava uzmanība, rūpes, maigums, cieņa, interese, mīļums, humors, augums (lai gan ne pilnībā), stabilitātes un drošības izjūta, ko Tu man sniedz. Vairs nekaunos staigāt ar Tevi publiskā vietā roku rokā. Dažreiz gribas cieši, cieši Tevi apskaut un samīļot. Tas, ko agrāk Tevī nevarēju ciest, tagad liekas pierasts un nejūtams. Esmu domājusi par to, kā būtu, ja mēs dzīvotu kopā, kā būtu nodibināt ģimeni, kā būtu sagaidīt ar Tevi vecumdienas. Kad mūsu kopābūšanai tuvojas atvadu brīdis, jūtos slikti, bet - kad Tevis nav - neilgojos. Tas viss ir kā dīvains eksperiments, kuram nespēju paredzēt rezultātu. Spēlējos ar Tavām jūtām un pati ar sevi. |
|
|