Sabīnīte ir pirmais kaķis manā pieredzē, kuram mīļošanās interesē vairāk par ēdienu. Bērnības kaķi visu laiku pļērkdami trinās gar ledusskapi un mēs viņeim devām smirdīgas reņģītes. Sabīnīte ņaud, lai viņu paņem rokās.
un viņa vairs nav čurājusi nepareizās kastēs.

Happy Caturday you weird, sexless cat gentlemen!

sabīnīte iekārtojusies radiatoram uzkaramajā gultā. neticēju, ka lietos, bet izskatās, ka tieši tādu midziņu viņa vēlējās

ok, sabīnīte ir viss, ko es jebkad esmu vēlējusies - viņa ir smalciņa, smieklīga un staipīga kā pundurmērkaķīši, tikai nokārtojas kastē (kas ir mērkaķu galvenais trūkums), sēž plecos kā papagailis un ar deguntiņu kā koalai, ja aiz viņas noliktu pamazinātu prērijas attēlu, varētu noturēt par lauvu vai pumu. viņa nāk draudzēties un guļ blakus uzticmai kā sunītis, ir maza, gluda un silta kā plikā žurciņa un gracioza kā antilope. žigla kā zebiekste un rotaļājas kā kaķēns, protams.

Sabīnīte visu laiku grib būt blakus (ja neskaita, kad kaut kur aizmieg ielīdusi) vakar nostrādāju visu dienu ar zvēriņu klēpī, nogulēja man blakus visu nakti kā zīdainītis, tagad dzīvojas uz pleca pa virtuvi, praktiski neatkāpjas. kā es aiziešu pēc pases?

tāks, viņa kaut kur pazuda

upd ir, bija ielīdusi gultasveļas plauktā