es kādu laiku padzīvošu namiņā aiz tempļa starp zivju tirgotavām, kimono letēm un nūdeļu bodēm, kas aizņēmušas agrākās geišu istabas. darba telpas man tika ieradītas simtgadīga skolā, kam čīkst grīda, uz tāfeles vēl ir krīta lupatas pēdas un nosūbējušajās sienās skan bērnu raudas.

Eižens šorīt paprasīja atsūtīt kādu tautas dziesmu par veļiem.