ok, taukmaizītes paliek pagātnē, rīt esmu ielūgta uz giljotīnas raclette vakaru

šodien uz brīdi frendlistē un vispār likās, ka visiem šobrīd līst asaras un depris - arī tiem, kas izskatās laimīgi un kuri bieži vien ir paši nelaimīgākie. tas droši vien nav mierinājums, bet labi tomēr.. ka mēs te kaut kādā veidā šļūcam kopā.
jūs visi esat superīgi (atskaitot izbanotos, protams). man tādos bēdu brīžos galvā mēdz ieslēgties "charlie hebdo" vāks pēc traģēdijas ar uzrakstu "viss ir piedots" (tout est pardonné). tas tomēr ir apbrīnojami, ka var pat pilnīgā tumsā kaut ko vēl kādam pateikt un pat turpināt smieties un dusmoties.