kā man besī, kad jāsāk baidīties braukt ar velo. pati novelšos - tas vēl tā - bet ļodzīties pa izmīdītu, piesalušu šļuru ar bērnu ritenī, dalot šauru taciņu ar gājējiem. plus vēl tagad tas apgaismojums. zem Brasas tilta vēlā pēcpusdienā ir piķa melna tumsa līdz pat meža kapiem - pilnīgi uzprasās, lai kādu aplaupītu, piedraudot ar dzelzs stieni

veikalā redzēju, kā tantīte veikalā zog zefīrus. pārdevēja viņai tos saudzīgi atņēma un teica, ka tā nevajagot darīt.
iznākusi no veikala, sastapu jaunieti kurš bija saliecies uz sānu un nevarēja paiet, un nevarēja izsaukt ātros, jo no sāpēm nevarēja noliekties pēc telefona.

Tokijas ierēdņi rāda piemēru, kā mazināt enerģijas patēriņu, velkot uz darbu bītlenes:
https://www3.nhk.or.jp/nhkworld/en/news/20221121_28