Reinīts man uztaisīja jaunu datoru, to sauc Lamato

Sabīne pēkšņi kļuvusi jauka. Tā it kā viņa saprastu, ka man ir grūti. Ka es viņai neieberu ēdienu vienkārši tāpēc, ka netieku galā ar visu. Reizēm viņa uzvedas tā, ka man pilnīgi liekas, ka viņa ar savu dzīvnieka instinktu zinātu kaut ko vairāk, ka viņa izturas pret mani kā pret drīzu mirēju.
Mazais mēmais draudziņš, kas skrien pie manis ar izbiedētām acīm, kad atkal esmu atsājusi iedegtu plīti ar tukšu pannu. Vakar, kad Eižens sasita galvu, viņa metā spie viņa un izmisīgi glaudīja ar visu savu pliko ķermenīti.