Simo labprāt spēlē Paspartū (Passepartout), kur jāglezno gleznas, jārada kritiķiem un jāpārdod Monmartrā, bet viņš joprojām uzskata, ka monohromi ir visskaistākie, savukārt pircēji tā neuzskata, un, ja vien aģents Eizens viņam nepalīdz ar stila ieteikumiem un padomiem, Simo ātri vien zaudē, kļūst par starving artist un dedzina savus zīmejumus bleķa mucā ar šausmīgi skumju seju.

Simo piecēlas agri ap 7, tāpēc es pasaucu Ingmāru, lai viņš viņu pieskata un taisa brokastis, viņš atnāca uz istabu un aizmiga un sapņoja, ka pieskata Simo, griež dārzeņus, cep omleti, es turpināju gulēt un sapņoju, ka viņi ar Simo ir virtuvē un taisa mums brokastis. pamodāmies ap 11.00. neviens nezina, ko visu šo laiku darīja Simons. cerams paēda sapnītī.