arī šodien Eiženiņš uz un no skolas devās pats, turklāt ar ritenīti. ļoti uzmanīgi un atbildīgi, akurāti apsējis šalli, ar mugursomu plecos. šoreiz arī Cēsu ielas aizu šķērsoja bez problēmām. es skatos izliekusies pa logu un gaidu viņu parādamies ielas galā, un, kad es viņu beidzot pamanu, mani pārņem milzīgs aizkustinājums. tas ir kā animēs, tā skolas forma un lielā cepure, un mazais apņēmīgais cilvēciņš.

Es no rīta biju intervēt portugāļu ilustratoru Andrē Letriju, un tā bija forša saruna. viņš man atsūtīs savu aktivārdnīcu "Jūra", kuras šeit nevienam citam nav!
pēc tam apbraukāju Satori un Mansardu savācos grāmatas lasīšanai un recnezēšanai. Simons savā jaunajā koši sarkanajā vilnas ūdenslīdēja kostīmā tīri omulīgs šiverēja pa dārziņu. šis ir tas kā normāli vajadzētu būt, bet ir tikai labi ja reizi nedēļā, jo visu pārējo laiku viss notiet griezi. visi raud, slimo, kavē, stress, hārdokrs.
un atbrauks Tamamī. otrdien pie manis atbrauks Tamamī!