viss ir kaut kā kļuvis vieglāk. man nav uzauguši muskuļi, bet es varu atnest Simonu uz gurna no Dominas līdz VEF pieturai un caur tuneli svilpodama ar ikea ķebli otrā rokā. atceros, ka šo pašu pienākumu ar Eiženu vēl veicu iesvīdusi un izbesījusies.
Tāpat es vienmēr brīnījos, kā māte 90ajos nesa smagos maisus no tirgus vai vecāmāte skraidīja ar 2 ūdenskannām, kamēr man tas nācās tik grūti. un viņas man visu laiku tikai - "panes, panes, tu jaunāka, tev vieglāk". huju man bija vieglāk. man tagad ir viegli, un tādi maisi un kannas neliekas nekas īp.
secinājums - cilvēks ar vecumu kļūst stiprāks. vai arī man ir iestājušies "spēka gadi".