tātad Miķelītis jau kādu mēnesi dzīvo Zolitūdē. viņam iet labi viņam ir sava (mana) istaba un pagalms ar pavēnīti. sākumā viņu laida laukā piesardzīgi, uzaudzīja, bet nu ir skaidrs, ka viņam nekas nedraud - neviens rajona izsitējs nespēj stāties pretī mūsu sumo cīkstonim. bet šorīt māte ziņo, ka Miķelīts ne tikai sargā savu sētu, bet dzenas pakaļ "Melnajam" arī pa kaimiņu dārziem.
(viņš beidzot ir savā dabīgajā mežonīgajā vidē ar reņģēm un blusām)

beidzot pēc vairākiem mēnešiem, kuros esmu cietusi no tā, ka netieku laukā no sava kvartāla, ka mans bēbīts kliedz autobusā,nebrauc ratos, spārdās laukā no slinga, - beidzot! - es varu pārvietoties kā cilvēks svaigā gaisā un ātri, un bēbītim patīk. viņš tika noparkots pie nūdeļu stacijas, un pat ļāva paēst.

2011:

2016