Neglītais pīlēns Leļļu teātrī - vnk wow! bija ļoti smeldzīgs un nopietns (tā ka daži pat paraudāja), bet līdz smalkai robežai, lai nesatraumētu. un šausmīgi mīlīgs un asprātīgs un eksotisks. viss labs. (ja neskaita tās teātra darbinieces - uzraudzes, kas visu laiku dzen te iekšā, te ārā, riebīgā tonī neļauj iet uz izrādi tiem, kas nopirkuši bulciņas, bet (slikti) tēlo tipa labiņās)

mums gala istabā vienmēr ir bijis šausmīgi auksts - ārējā siena, velkoši logi, knapi silti radiatori. tāpēc tā bija noliktava/datoristaba, un lielajos mīnusos pie datora sēdējām cimdos, ar segu plecos. kad Eižens mazs tur līda dzīvoties, vilkām viņam 3 jakas un cepuri.
šogad man uznāca bzdinkš, ka es gribu tur guļamistabu/bērnistabu, jo tā ir lielāka par vidus istabu. pārkrāsojām, ieklājām paklāju, viss baigi labi, bet es baidījos, kas būs mīnusos. bet viss ir ok - radiatori ļoti silti. normāla telpa. tad kas bija par vainu iepriekš?