kopš esmu rīgā mani sapņi notiek bēniņos un pažobelēs. biju pie Reiņa uz jumta ēst kartupeļus sastampātus ar miltiem un graudiem. pēc tam turpat bēniņos pie ginīša, kas veica apskati vecā izgulētā dīvānā blakus eļļainai riteņu labotavai, kur neviens neko nelaboja, tikai pļurkstēja un besīja klientus ar ilgu gaidīšanu, solot, ka ar laiku riepas pašas sadzīst un braukšana kļūst mazsvarīga.
es guļu kādas 12 h dienā, un tas nav sapnī.