sazīmēju Rihardam ceļu uz skoliņu. Tas nav tik vienkārši, kārtīgs 20 min gājiens. Pagājušo nedēļu viņi sēdēja mājās, jo bija brīvlaiks, tagad R. uzdosies par vectēvu un ies pakaļ E. Iela, kur viņiem jānonāk ir Rue de Menages, pēc vecā nosaukuma Deevestroet jeb Zagļu iela, kas vēsturiski ar to arī ir pazīstama, ka tur dzīvo zagļi, bet tagad arī pirmsskolnieki.
Kaut kā ar Rihardu vairāk sanāk tāds flāmu trips. Vīkendā skatījāmies flāmu kino un dzērām Graanjenever.

Eižens jau otru dienu visu laiku grauž indiešu mutes atsvaidzinātāju. Kaut ko tādu, ko mēs, pieaugušie, 1 x pagaršojuši, spļaudījāmies vēl 2 dienas, jo pēcgarša tāda kā būtu Mumbajas tualeti vai kādu krietni saziepētu indieša kāju laizījis. bet E saka, ka viņš ir vista, un tie ir vistu graudiņi. ēd un ož.

pati, drusku tā kā saaukstējusies, deguns pilns, tā kā viena niere sāp, stomatīts mutē. bet, kā teica Ingmāra vecmāmiņa, tev jau vienmēr viss pieķeras, tāpēc tas neskaitās.
jutos pārāk sūdīgi, lai ietu pusdienās, bet mums tieši pie darba baigi labās sviestmaizes taisa. aizgājām abi ar Ingmāru pastāvējām rindā - es paņēmu panini palermo, bet Ingmārs sev - crusty bacon (kā parasti).
mamma ar kolēģi atsūtīja krietnu šķiņķa gabalu, bet Ingmārs Padomē no vienas darbinieces nopirka ar pulti vadāmu rotaļu ekskavatoru.

tā kā man nevajadzetu vīnu, dzeru siltu laima - cukura dzērienu. un esmu tā fitnesīgi saenerģetizējusies. taisnība tiem, kas saka, ka iesnas vislabāk aizdzen braukšana ar riteni.