pārsteidzoši. es šodien vairākas reizes paēdu un jūtos tik ļoti ok. kopš rīta kafiju un bērna pusdienu kastīti no rītiem gatavo Ingmārs, man ir kādas 10 min laika sataisītes un pabrokastot pašai, pirms sākt modināt E, un es vairs nejūtos visu dienu kā veca miza (kā iepriekšējās nedēļās).

vienīgi visu laiku uzmetu aci Ricola lakricas konfekšu kārbiņai, jo man šķiet, ka pienāk mesidžs.

nē, dīvāna stāsts nav beidzies. šodien mums zvanīja dzīvokļa saimniece, kas visu šo laiku bijusi Francijā. esot bijusi visu dzīvokļu īpašnieku sapulce, policija ir sastādījusi soda kvīti par atstāto dīvānu, bet arī otru - 80 eur par salauztajām durvīm, un tagad īpašnieki mēģinot tikt skaidrībā, klam tas jāmaksā. BET! viān ir sapratusi, ka kāds cits esot atzinies durvju salaušanā un dīvāna nešanā. tātad vēl kāds ir tō mēģinājis dabūt iekšā un arī sasmērējis. durvis gan ir salauztas jau kopš septembra, bet man saka, ka tās esot bijušas īsu brīdi salabotas. arī pārējie kaimiņi nav šiit frančvalodīgi. un mēs vairs neko nesaprotam.

E ar skolu šodien gāja uz teātri.
- Kā patika? - Tur tante bija plika un netīra, un dejoja.
kaut kas tāds tuyr droši vien beigās tiešām aŗī bija. izrādes video, Miko Shimura: http://youtu.be/H47BXw7suMw