biju vairumpirkšanas bāzē, nopirku visādas kastes un sešpakas, bet, protams, ka pie kases viss nočakarējās - viņiem nav maisu. gribat pērciet tāpat, negribat nepērciet. paņēmu tik, cik varēja iekraut bērnu krēsliņā un saplēstā saldēto produktu maisā, plus vēl 1 kasti un, žonglējot ar 1 roku un 1 kāju, atminos mājās.

Nekas. Es strādāšu un kādu dienu man būs Citroen Nemo, kā visiem beļģiem

vai arī nē. jo skoliņā tomēr labāk nekļūst. bija 1 normāla diena, bet pārējās viņš tāpat raud un skolotājām jāceļ uz rokām. Cecīlija to dara, bet Benediktei pajāt. biju pie direktora, viņš saka - līdz oktobra beigām vēl mēģinām, bet, ja labāk nekļūs, domājiet citus variantus. tā, lūk.