"If as a parent you feel as though you can’t do it alone, that’s because you were never meant to"

es arī šonakt sapnī redzēju Agnesi Krivadi. Viņa mani veda uz Elles bāru, kas bija sasniedzams ļoti noslēpumainā veidā - caur metro staciju, iekāpjot tādā kā apsūbējušā kapsulveida liftā un apstādinot to pusstāvā. Durvīm atveroties uzreiz priekšā bija tāda kā liela, zema gulta ar leopardādām un bāra lete ar trim ādainiem krēsliem, japāņu bārmenis, koka baļķīšu sienas. Agnese teica: nu, rezervējam šito Helovīnam?

augšējā stāva "slāvietes" laikam ir 3 kazahietes - Uspanovas (pielīmēja pie paskastes lapiņu ar vārdiem, zila tinte, rūtiņu papīrs). 80 cm platajās trepēs iestumušas kalnu velosipēdu. un no viņu dzīvokļa mūsējā visu vakaru laužas ļoti skaļi skaipa signāli. sauc, sauc, sauc, sauc un tad paceļ čerkstoša vīrieša balss. ļoti depressing, no tām intonācijām jūt, ka baigi ilgojas. ko viņas te dara? kā iesprūdušas?