man ir jābrauc uz satori nometni, un es laikam esmu vienīgā, kas čakarējas ar loģistiku. šoreiz ļoti raustos par ceļu - brauciens ar autobusu ir vēl ilgāks nekā uz laukiem, un, cik esmu redzējusi Liepājas maršruta autobusus, tie likušies vecākas paaudzes, nekā lielie, kondicionētie Rojas busi. turklāt nav cerību, ka E varētu aizmigt. vakar jau stundu braucot vilcienā, viņš tur gandrīz uz galvas stāvēja. tā kā citu variantu nebija, taisījos jau spiest uz podziņas pirkt interneta biļeti, bet nomīzu. sāku meklēt variantus, līdzbraucējos nekā diža nebija. viss vai nu pretējā virzienā vai pārāk vēlu. un pieteicos vienam vecim, kurš izbrauc pēcpusdienā, kas nozīmē, ka nokavēšu daļu, kur jālasa mājās uzrakstītais. un jūtos stulbi, jo tagad pēkšņi pārdomāt un to veci uzmest arī nevaru. viss nepareizi.

Vēl 100 km, vorkšops pēc 33 min. Bērns tikko aizmiga.