"parastā māja" smaržo pēc krējuma un kartupelīšiem. tik jocīga, maza un mīļa.

naktī abiem ar I bija vēdergraizes no džankfuda. neesmu gulējusi vairāk par 2 h, 5 cēlāmies. sēžu vieglā ķīselī. Reinis, kurš mūs ielaida dzīvoklī, nebija gulējis vispār, aizmiga starp Eižena klučiem. E milzīgā azartā darbina visas mantas, runājas un spēlējas.
atnesu no Degunradža krējumiņā marinēta vistas šašlika iesmiņu un kartupeļus, apēdām. droši vien tūliņ tūliņ iemigšu. vairs ne no kā nav jābaidās, te viss ir kārtībā (pa logu neizkritīs, no trepēm nenoleks).

upd Reinis pamodās, atdeva man savu matu gumiju un aizgāja

vecāmāte on phone: bet zini - tai dzīvoklī spokojas. mazais vēdlodziņš, tas ar austiņām, naktīs sāk dunēt.
(paskaidroju, ka tas ir ziemā piekārtais speķītis, kuru tā arī neviens nav apēdis, kurš nu ir izmircis, izkusis, iesālījies un atstājis milzīgu speķainu peļķi uz rūts)