pamostos, pārvāru to, ko dara Krievija, samierinos ar jauno situāciju, nodzīvoju vēl vienu dienu.

Madame,

Наша философия не позволяет нанимать профессоров из страны:
- где правительство незаконно занимает территорию другого независимого и свободного государства,
- которая подстрекает и провоцирует гражданскую войну в других странах путем отправки и вооружения провокаторов,
- чей президент постоянно лжет и не уважает ни международное право, ни подписанные договоренности;
- и чей народ поддерживает своего президента с рейтингом одобрения 70%.
Это наши санкции и наш протест против политики и войны, развязанной Россией.

Google translate:
Mūsu filozofija neļauj nolīgšanu profesoru no valsts:
- Ja valdība nelikumīgi aizņem citu neatkarīgu un brīvu valsti,
- Kuras kūda un provocē pilsoņu karu citās valstīs, nosūtot ieročus un provokatoriem
- Kuru prezidents pastāvīgi guļ un nerespektē ne starptautiskās tiesības, ne noslēgtie līgumi;
- Un kuru cilvēki atbalsta savu prezidentu ar 70% apstiprinājuma reitingu.
Tas ir mūsu sankcijas un mūsu protests pret politiku un kara algoti Krievijas.

E ne pārāk patik ēst, toties patīk taisīt ēst. iespaidojies no tēva konditorejas prasmēm, smilškastē viņš gatavo rombiņos sagrieztas austrumu plātsmaizes ar uzspraustām alkšņu mandelēm, vairākas reizes dienā atnes man kafijas krūzīti, bet vakarā savā virtuvē cep picas un saldējuma torti.

fak, ko lai dara, miķelis rūc un nelaiž sev klāt. palīdis zem bērna gultas un aktīvi rūc, nevar izvilkt - šņāc un skrāpējas. nekas tāds ne ar vienu kaķi man nav gadījies. saucu uz ēdienu, labināju, rādīju lāzera punktiņu - nekā. scary.