Ingmārs bija nokāpis lejā pie arāba nogriezt matus, izpelnoties vietējo atzinību - citi apmeklētāji viņam draudzīgi situši uz pleca un teikuši "halal!"
un beigās protams piedāvāja arī želeju iesmērēt.

E nezīmē cilvēciņus. tikai uguni un kapus, un es neesmu to veicinājusi.

(un pielīmēt ziloņa izmēra krāniņu arī neesmu veicinājusi)

plānoju google mapā rītdienas maršrutus un mēģinu sevi pieradināt pie tā, kādi ceļi gaidāmi. šeit un vispār es ļoti baidos no satiksmes nepazīstamās vietās, tāpēc it kā ciešama garuma (~8 km) distances ar bērnu uz muguras + stāvu reljefu man bieži liek nomīzt. rīt man būs jāpieveic vairāki šādi posmi nepazīstamos pilsētas apgabalos + ar sarežģītām misijām starpstacijās (pediatrs, brokante, privātstunda ar bērnu līdzi) + pa ceļam viņš ir jāpabaro, jāpielabina, jāizstaidzina. pabaidīšos, bet tomēr braukšu ar velo, jo ar metro un ratiem šos posmus izcilāt / izstaigāt man ir daudzkārt vairāk bail. pagaidām iecere izskatās reālistiska: mājas - karsta vafele - brokante - jauna mantiņa - klīnika - frī kartupeļi - jubilejas parks - aviācijas muzejs - gaaarš ceļš līdz privātstundai - saldējums - gaaarš ceļs atpkaļ.