visu rītu nocīnījos ar eižena krāsu un šokolādes traipiem uz drēbēm, kuras no mazgātavas pārnāk tikpat raibas, cik aizgājušas. sāku saprast veļas pulveru reklāmas - agrāk, man tas viss likās fufelis, jo es neko vērtīgu pati īpaši nesmērēju, bet no baby veļām viņš vnk izauga un nebija vērts atberzt. a, tagad ir "mīļākais džemperis", "vienīgās bikses"... pieļauju, ka iztērētā ūdens un mazgāšanas līdzekļa vērtība pārsniedz jauna (lietota vai uz atlaidēm) veļas gabala vērtību.

kamēr šo rakstīju, viņš man acu priekšā aprija veselu Steak Hachē un makaronu porciju (otrās brokastis)
.

bet pārējo laiku mēs abi sēžam apkampušies un viens otram sakām "tu esi mīļa" un "tu arī esi mīļš", un dodam tik daudz bučiņas, cik ienāk prātā.

"ja kaķim ieliks baterijas, viņš būs kā kaķis autobuss"