šodien atpkaļceļā nogājām ~9km. šoreiz vismaz piedabūju Eiženu ratos braukt.

pirmo reizi masēju pēdas savai mammai, tās bija tik stīvas sākumā, ka nevarēja vispār ne uz vienu pusi pagrozīt. pēc 2 ideālo vakariņu raidījumiem tajās varēja sākt nojaust maigas, mazas pēdiņas.

Eižens pret vakaru piekrita vairs nebūt robots, bet Bens-elfs. skraidīja ar salocītu avīzes cepurīti un taurīti zobos. tas ir labi, jo tā robota uzvedība bija pārāk dehumanizēta, un viņš biedēja smilšu kastes bērnus. (par robotu viņš kļūst ikreiz, kad izdzird frančvalodu)

šodien bijā Cinquantenaire kara muzejā skatīties kara lidmašīnas. Eins fano par lidaparātiem, un tur bija pilns ar īstā izmēra ļotenēm, vnk nonesa puikam prātu. nopirkām arī vienu modelīti. pēc tam dinozauru muzeju arī vairs nevajadzēja. (viņš zina visus tos modeļus, jo, kamēr strādāju operā, Ingmārs caurām dienām kapāja spēli War Thunder, kur šaudās ar kara lidmašīnām, ar bērnu klēpī)