"džārmuš džārmuš" ir onomatopoēze, ko es izmantoju, lai aprakstītu konkrēta veida sarunāšanos - "...beigās pret rītu satiku vienu džeku, aizgājām uz vēl vienu kafejnīcu, mazliet "džārmuš džārmus" un tad atvilku viņu uz mājām"

nu, tā. arī šorīt izmēģināju laimi dārziņu laimes ratā, un dabūju vienu rendez-vous otrdien 10.00 ar dārziņu gandrīz centrā, netālu no uteņa.

saruna bija tāda - ā, nē, nē, mums nav vietu... pag, no kurienes jūs esat? oo, jūs runājat labi franciski! un jūsu bērns arī runā? ak, tad angliski! brīnišķīgi. nu, ziniet, es jums varu tomēr vienu tikšanos izkārtot.

(pie klausules bija vīrietis, laikam direktors)

kaut kur Luīzē pie 1 grezna nama bija izmesta spēļu virtuvīte. priekšmets, kuru es te caurām naktīm gūglēju, kā lietotu un lētāku sagādāt, jo E ļoti tādu vēlās. aizvest to ar riteni uz mājām bija vienkārši nereāli - izjaucu daļēji pa detaļām, devu daļu Eiženam turēt uz bagažnieka, pati ar pirkstu galiem turēju stūri un apakšējo korpusu un izvēlējos ielas, pa kurām nav jāminas, tikai jāslidinās lejā. atvilkām. laimīgs.