turpinot Eižena iedraudzināšanu ar citiem bērniem un sabiedrību, aizvedu viņu šodien uz Ģimenes māju. Tā ir tāda rotaļu vieta, kur uz dažām stundām dienā nāk kāds no vecākiem ar bērniem līdz 4 g.v. Tā ir bez maksas, tur ir rotaļlietas un var ņemt līdzi savu ēdienu un tā dirnēt, veidot bērnam dārzā iešanas rutīnu. Tur ir arī audzinātāja ar asistenti, kas ar viņiem parotaļājas, piedāvā piemērotas mantas.. tur ir ļoti daudz mantu, slidkalniņi u.c. Lielākoties to apmeklē šādas te eirokrātu vai līgumdarbinieku līgavas, kamēr atrod dārziņus vai aizbrauc atpakaļ.
http://www.espacefamille.be

Eiženam, protams, vismaz sākumā totāli nepatika, un mēteli viņš nenovilka līdz pat beigām. taču audzinātāja paprasīja - kas ir viņa mīļākās lietas, nu tur, mašīnas, zvēriņi, slidkalniņi.. es teicu, ka virtuve. tad viņam tika iznesta brand new IKEA virtuve un pārtikas ratiņi ar produktiem un leļļu mājas un daudzstāvu autostāvvietas. un viņš pamazām iespēlējās, taču visu laiku turēja bailīgi ciet jaku, ka tikai mēs te nesadomājam te palikt vai arī es neaizšmaucu prom.

audzinātāja teica, ja mums ir šāda situācija, tad esam atnākuši uz pareizo vietu, jo te var nākt kaut uz pusstundiņu pāris reizes nedēļā, un varbūt pamazām iedraudzēsies. Bet nu, fak, kurā brīdī es viņam esmu piedzinusi šitādas bailes un atstāšanas?

kad stundiņu bija paspēlējies, un šodien tā vieta vērās ciet 13.30, viņš ar prieku gāja prom, nevis dīca palikt kā citi. un jūsmīgi stāstīja, ko tik mēs visu nedarīsim mājā un cik tur būs forši.