pamodāmies pie tējas, Eižena pirmais vārds bija "mājās". uzreiz lecām zirgos un braucām, jo viņš vakar bija īsts party pooper - tikai raudāja un lūdzās mājā. un es apsolīju, ka no rīta būsim.
bet vismaz izbraucām caur tirgu, un tagad, 8os no rīta es dzeršu savu petit cafē un ēdīšu petit poulet.

arrgh, mēs esam apmetušies Marokā. saimnieki sāka kārtot mūsu neejošā boilera problēmu: saimniece ar bērnu padusē aizgāja "tepat uz laukumiņu, kur parasti sēž visi boileru labotāji", atnāca ar vienu, kuram puse sejas ir nodauzīta zila, ilgi kaut ko murmulēja, kaut ko mīņājās un grozīja, kāpa laukā pa logu - skatījās skursteni. pateica, ka nevar salabot, ka vajadzēs kādu no Boileru kompānijas, kuru iešot pameklēt "tepat uz laukumiņa", varbūt vēlāk pēcpusdienā šis būs atnācis dzert tēju.

tagad es vismaz sāku saprats to laukumiņu, kurā parasti sēž daudz arābu veču un un pa vidu zēni spēlē bumbu. izrādās, viņi strādā.

sildu māju, vārot ūdeni un lejot bērna vanniņā. pret vakaru tuksnesī nolaižas reāls aukstums. mājā drēgni. pūšam praktiski nepiepūšamus party blonus no vietējā arābu veikala, lai kaut kā vismaz bērnam novirzītu domas no besīgā klimata. šodien nomazgāju kājas, rīt mazgāšu rumpi.