***
2014.3.01. | 09:44
pašā brīvdienas rīta agrumā aizgāju uz tuvējo bulanžēriju pēc decent franču pļuškām un kruasāniem. esmu to gribējusi pēdējos 10 gadus, bet man vienmēr kāds no lielumiem ir pietrūcis.
ā ņefiga, tās NAV svaigas. beļģi.
ā ņefiga, tās NAV svaigas. beļģi.
leave a comment [6]
***
2014.3.01. | 10:22
kaķis iemeta savu trauku ar ēdienu savā traukā ar čurām, kas stāv zem galdiņa.
leave a comment [2]
***
2014.3.01. | 18:17
drausmīga diena, kas, protams, ir absolūti nieki.
es izmetu savu Mātes riteni - lai ņem, kam vajag, jo es to jau ienīstu. precīzāk, es atkal paliku pilsētas vidū ar aizmigušu bērnu uz rokām, leļļu teātra biļetēm kabatā, nosalausi, izsalkusi, tāpēc ka Ingmārs tā vietā, lai atbrauktu mums palīgā, izvēlējās turpināt labot to nolādēto riteni.. bet es apvainojos, un nekādā teātrī mēs beigās neiegājām, jo Eižens kvieca ikreiz, kad mēģināju viņu ievest pa durvīm - viņš pat nezināja, ka tas ir teātris actually, vienārši negribēja iet tur, kur es. un mans telefons pēkšņi vairs nedarbojās. un tas viss ir tādi sūdi, jo man vienkārši laikam ir šausmīgi par to, ka būs karš, un es vairs nedomāju saprātīgi.
es izmetu savu Mātes riteni - lai ņem, kam vajag, jo es to jau ienīstu. precīzāk, es atkal paliku pilsētas vidū ar aizmigušu bērnu uz rokām, leļļu teātra biļetēm kabatā, nosalausi, izsalkusi, tāpēc ka Ingmārs tā vietā, lai atbrauktu mums palīgā, izvēlējās turpināt labot to nolādēto riteni.. bet es apvainojos, un nekādā teātrī mēs beigās neiegājām, jo Eižens kvieca ikreiz, kad mēģināju viņu ievest pa durvīm - viņš pat nezināja, ka tas ir teātris actually, vienārši negribēja iet tur, kur es. un mans telefons pēkšņi vairs nedarbojās. un tas viss ir tādi sūdi, jo man vienkārši laikam ir šausmīgi par to, ka būs karš, un es vairs nedomāju saprātīgi.
