midzināju bērnu un skatījos pa logu. un pilnīgi tā kā skatīties acīs kādam, kuru pamet. kad jož pie jauna mīļākā, bet vīrs paliek čībās un ar krūzi rokās uz sliekšņa. nu, tipa.
droši vien māja, kurā pats esi piedzimis vai pārnesis vīstoklī bērniņu, nekad tā īsti vienaldzīga nepaliek.