mums ir vientuļi un bēdīgi. abās mājās.
Eižens šodien, ejot pa Tallinas ielu, rādīja uz mājām un teica: rekur, mūsu parastā māja. un es sāku runāt par to, ka mēs kādu laiku to neredzēsim. un viņš, protams, teica, ka nē - šī ir mūsu māja. un tā otra ir tētīša māja.

un vēl ir jāatlasa mīļākās rotaļļietas, ko ielikt kurjeram atdodamajā somā, bet tā jau ir pilna. ir tik grūti sastādīt to proporciju starp mīļo un vajadzīgo.