aizmidzināju vakar ap 8 un viņš cēlās 5os. sāka sēdēt uz podiem, lasīt grāmatas, ēst ābolus utt. es nebiju īsti gulējusi arī līdz tiem 5iem, jo viņš visu laiku spārdīja nost segas un sala. tāpēc biju cieta - ļāvu 15 min nokārtot visas vajadzības un pateicu, ka ir nakts un, kamēr neuzausīs gaisma, gaismu neslēgšu. kādu stundu vai 2as viņš kūkoja vaļā acīm, bet beigās abi esam nosnauduši līdz 10 un apmierināti.

tikko biju arī pārgalvīga - noskrēju līdz 35 kotletēm pēc brokastu pīrāga, kamēr viņš skatījās Pocoyo.

par Miķeļa tukšo vēderu sirdsapziņas pārmetumus nejūtu. Viņam ir jānomet riepa jebkurā gadījumā, lai ietilpinātos rokas bagāžā.

fak, viņš nāk laizīt smalkmaizīti

kāds pārsteigums, galerijā Rīgā ir normāls veļas veikals "woman's secret", kas izskatās daudz labāk nekā izklausās. ir super kavaīgi izdizainēts, un tur var nopirkt krūšturus ar smurfiem par 5 eir. Eižens bija tāds: Mammai pupiņiem! (pidžamas bikses ar flamingo lūdzu neizpērciet, es gaidu honorāru..)

šodien viss ir kvalitatīvi. darbiņi nodoti, beidzot arī pati nomazgājos un izberzu māju, t.sk. Ingmāra man cave. bērniņš klausīgs, kaķīts paēdis. bijām pastaigā un iepirkties. nopirku viņam plastilīnu un sarunājām, ka ar to varēs spēlēties pēc pagulēšanas, tāpēc viņš rātni nolikās gulēt - tā nav bijis NEKAD! pēc tam viņš spēlējās, bet es izcepu kotletes (izrādījās, ka no ingredientiem man ir tikai gaļa, sāls un rīvmaize, tāpēc pieliku kariju un etiķi, un sanāca tādi kā kebabi) un izvārīju medainu taizemes zupu. tagad smērēju apsaldētās rokas un raupjos elkoņus ar pārpalikušajiem kokosa taukiem.
ja man ir mazliet naudas un nav degošu pienākumu, es esmu diezgan ok mājsaimniece.