biju uz Operu, bet nu labi, ka man ar to vairs nav jādīlo. jo smukāk mākslinieks pacenšas, jo vairāk tur kādai Sanitai kaut kas liekas ne tā. kamēr mums bija sapulce, Eižens vārtījās pa zemi, čaukstinādams plastmasas glāzītes un skaļi tēlodams dinozuarus to the point, ka sarunāties nebija iespējams.. un promiedams vēl pieskandināja kuluārus ar melodiskiem dziedājumiem no multfilmas Pēpa pig.

enfin, les crèches communales, c'est la grosse merdouille

vispār tāda bagāta diena bija. no paša rīta special_k mūs apdāvināja ar Stārastes kopotajiem rakstiem (grandiozs apkopojums), operā Eiženam uzdāvināja Narvessen zemeni, vakarā saņēmām Bikibukus recenzēt. uzaicināja (vēl) vienam cienījamam žurnālam uzrakstīt. un pirmā diena kā labi pelnoša vīra sievai - staigāju baltā halātā pa diezgan tīru māju, audzinu dēlu un kaķi. tagad lasīšu gultā The Room of One's Own. pa dienu Eižens mani pārtrauca pie rindiņas "a woman must have money and a room of her own..", liekot uz galvas balanset zirgu un cienāties ar lego keksiņiem.

īsts Eiro gads - uztaisīju Miķelim Eiropas pasi. aizdabūt gan viņu, gan Eiženu līdz veterinārajai klīnikai bija apm. tikpat sarežģīti kā uzkāpt Fudži.

beļģu likumi nosaka, ka bērnam vajag atsevišķu istabu = vienistabas studio nespīd.