Atkal tas pats stāsts. Atceļā no jūras Eiž pieprasa uzēst mājā. Un lai gan mums bija pusstundas rezerve, esam pieturā tikai 10min agrāk, un autobuss laikam jau atkal aizbraucis priekšlaicīgi, un skuju - netiekam uz to Roju. Nav lemts.

Atvilkās gan, bet festivāls izrādās cauri.

Uz galvenās kāpas takas ir parādījies iedomu luksofors: Eiž apstājas, ilgi nekustas, tad iesaucas - zaļš! - un skrien līdz nākamajam krustojumam. Vecāmāte stāstīja, ka viņa tēvs savukārt sēņojot tēlojis autobusu un kavējis iešanu, gaidot pasažierus. Tiešām tādas lietas iedzimst?