mums bija tāds neliels kursiņa salidojums kafejnīcā. tur bija tādas ar daudziem bērniem, tādas, kam bērnu vēl nav, un tādas kā es - ar vienu. un tās pirmās tām otrām prasīja, kad tad šīs taisās, un viņas atbildēja, ka tas, kā mēs izskatāmies, nemaz neiedrošina uz apbērnošanos. trīsbērnu Inese uzreiz izsaucās - vai tad es slikti izskatos? uz ko bezbērnu N. viņai atbildēja: nē, tu izskaties labi, bet paskaties uz Santu. (Santa esmu es.)

laikam skaistākais, ko es šovasar esmu redzējusi: kā lielas, treknas kamenes līda esplanādes lauvmutīšu pavērtajās mutēs.

es vienkārši esmu nabadzīga, un man ir sūdīgs uzturs un miegs.