***

2013.7.02. | 00:34

bērni piedzīvojumu ar stopēšanu un mīņāšanos pa šoseju līdz pat guļamlaikam uztvēra kā piedzīvojumu. brāļameitiņai līdz ar negaidīto pavērsienu izpalika pinkšķis uz atvadām no vecākiem. un mēs jau pavēlā naksniņā visi mīļi sabirām pie pārbiedētajiem vecvecākiem. saēdāmies ceptas siermaizes ar svaigu piparmētru tēju. eižens ar nikolu palēkāja pa gultu, un nupat tikai aizmiga. diezgan gar un jocīga diena.

leave a comment


***

2013.7.02. | 10:05

Sēdēju uz kāpas ar lasāmo un jutu milzīgu greizsirdību uz Ingmāru, kas krastā ar bērniem raka kanālu, lai savienotu Aizklāņupi ar jūru. Nevarēju izturēt un sāku saukt Eiženu pie sevis, bet vējš nesa skaņu atpakaļ uz šo pusi. Sāku aurot, tad viņi sadzirdēja. Tagad viņš padzērās un smuki sēž manu kāju lociņā, taisa no salmiņa helikopterīti, un es jūtos laimīga.

leave a comment [5]


***

2013.7.02. | 15:58

spēlējam smiltīs maxximu, N cep kūkas, man ir gaļas nodaļa, I pārdod sprunguļus u.c. savā eko tirdziņā un atskaņo šlāgerus, bet E piegādā ingveru no pļeņčkas.

leave a comment [1]


***

2013.7.02. | 21:50

leave a comment [2]