puisītis pamodās no vasaras sapnīša un stāsta: puķītes apēda ābolu ar skudriņām. lūdzu, puķītēm tējkanna!

man pašai gan tikai murgi. rakņājos pa mirušā brālēna atvilktnēm un atradu divdesmit gadus atpakaļ sakrātus saldējuma papīrīšus.

666 words, un tālāk netieku.

es nekad neesmu bijusi uz pedikīru, un iespējams arī nekad neaiziešu, jo esmu to kaut kā glorificējusi -- kā augstāko, neaizsniedzamo baudu. pagaidām mēģinu sakrāt vēl vienam barošanas krūšturim, jo vecie ir jau nolietojušies. neviens jau nevarēja iedomāties, ka tā ievilksies.

E par jāņiem: 'tu raudāji.. eižens gaļu neēda. neko nekokokoko. eižens slikts, fakim stulbs.'

ēdienreizes es producēju, bet ingmārs režisē