mums tātad ne tikai kakli sāp, bet arī vēdera spazmas. tādas uz dzemdību pusi, teiksim. un tā kā tā ir kļuvusi par ikdienu jau, tad ir sanācis apvainoties, ka brīdī, kad tev ir spazma, otrs mēģina kaut ko tur knakstīties vai garlaicīgi un svarīgi stāstīt. mēs esam jau riktīgi sakasījušies, tāpēc tagad atriebjamies un speciāli brūkam viens otram virsū brīdī, kad tam otram nāk spazma, lai atriebtos par iepriekšējo reizi. vissāpīgāk ir smieties.