šodien atļāvos uz stundu iziet Eiženam līdzi paostīt to labo laiku. viņš ilgi tupēja uz celīšiem manā vecajā Cēsielas pagalmā un glaudīja krūmus. es pēdējās dienas strādāju pa māju un praktiski viņu neredzu, tikmēr viņi ar tēti ārā ir iemācījušies visādas rotaļas, skaitīt līdz 3, lietot lietvārdus pareizos locījumos un vienkāršos darbības vārdu laikus.

no vecās 20 metrīgās papeles pagalmā ir palicis tikai celms, bet dažus metrus tālāk bruģēta laukumiņa vidū ir iestādīts sēru vītols, kurš pagaidām izskatās pēc makšķerkāta ar dažiem pūpoliem.

es negribu kārtot māju, lai viss pagaidām paliek savās vietās. līdīšu gultā un skatīšos Big Love.