Es gribu dzīvot rue de la Limite.

šodien ar vērienu sapirkos rimi Mamutu dienās. visu ko paņēmu - putras, biezeņus, spinātus, cīsiņus, desas, zivis utt. un pie kases atklāju, ka man nav kartes, tēpēc nopirku tikai laša gabaliņu un kaķu barību par monētām. un nu un ka es to visu nedabūju? kaifs sagrābties tāpat tika, un beigās jau neko vairāk par to lasi un konservu kaķim nevajadzēja.

mans baby draud: dabūsi, mamma!

šodien esmu tik labi ēdusi. sākās viss ar to, ka pie kafijas bija saldais krējums (Ingmāram kaut kas bija uznācis, un viņš to paņēma, parasti mums mājā nemēdz būt). Tad mēs braucām uz Depo, bet neizkāpām pie tā, un netīšām iebraucām pie mammas uz pusdienām, kurās tika pasniegti kartupeļi ar krējumiņā sutinātām liellopa strēmelēm. tad mēs kārtīgi izstaigājāmies, iesēdinājuši Eiženu guļamajos ratos, kas stāv Zolitūdes garāžā, un pēc tam kārtīgi iedzērām vīnu lapenē, kamēr viņš gulēja turpat zem ābeles. un mājās mēs uzcepām vakar Mamutos nopirkto laša gabaliņu, un tagad vēlreiz dzersim kafiju ar saldo krējumu, un vēl ir uzvārījušies vakar iemērktie zirņi, ja nu kas.

un biju zolitūdes humpalu leiputrijā, bet krautā nopirkām beidzot normālu smago poda vāku.

tas pods ir labākais, uz kura esmu sēdējusi