es saprotu, ka ingmāra reputāciju vairs nekas nevar glābt, tad es vēl piemetīšu pāris melnumus. pāris tādi vakari tēvam ar dēlu, un mans mazais eiženiņš sauc miķeli par "net(ī)rs cūka", viss ir "fui" un "nē nē nē".

šis atspoguļo filozofiju: vingrinājums ar Dekartu, Nīči, Sartru & lady un laikam Platonu: http://www.digitaldialects.com/French/tobetohave.htm

šodien biju izgājusi tikai līdz sakņu veikalam, bet tur 2 bija ienākuši zagt. tas bija acīmredzami - pārdevēja jau vaktēja. tā kā ierados uzreiz aiz šiem, arī mani turēja aizdomās, un es to uzreiz sapratu. man kā par spīti vajadzēja 2 mandarīnus no tās pašas kastes, kur viens no zagļiem jau rakņājās, cilāja tos iekšā ārā, lika maisiņā. es biju mājas treniņtērpā, uzmetusi veco mammas kažoku. mati arī ne pirmā svaiguma, migrēna. ļoti mēģināju novirzīt no sevis aizdomas, it kā paņemot kaut ko normālu, bet man nevajadzēja neko konkrētu, biju domājusi izvēlēties. tā es tur mīņājos pa vidu, kamēr otrs zaglis aizgāja uz blakus zāli svērt pa vienam cepumus. palūdzu pārdevējai, lai iesver 300 g riekstus, bet viņa atteicās pamest savu posteni, no kura varēja pārskatīt abas zāles. tad 1 no zagļiem tomēr piegāja pie kases un lūdza nosvērt savāktos, dažādos dārzeņus, bet es vēroju, ko darīs otrs: viņš paķēra vairākas lielās cepumu kastes un žigli metās uz durvīm. es pamāju pārdevējai ar roku un mēs aizšķērsojām ceļu, no manis aizdomas nokrita. viņš nosauca mūs par sukām, teica, ka neko pie mums nepirks un aizgaja. otrs atvainojās, ka viņa bankas karte ir pie tā otra, tāpēc nevar samaksāt par pirkumu, un ari aizgāja.