bijām uz Nacionālo muzeju ar ģimeni. Eliasa zālē Eižens bija diezgan nemierīgs, bet tad uzkāpām augšā pie Rozentāla, pazīdīju, apskatījām Zaļkalna cūciņu un Bērnieka Ūsiņu. vislabāk viņam patika ( glezna ar krabi, astoņkāji un raju lielām acīm ), bet tā jau laikam visiem bērniem visvairāk, jo tās kopija nolikta vestibilā aptaustei.

pēc apmeklējuma bija tāda svinīga piederības sajūta vietai, vismaz kamēr vēl gājām pa Esplanādi.

bet vispār tā nabadzība visu laiku velk atpakaļ gultā. tā, ka negribas ne ēst, ne sakopties.

Les maîtres fous (1955)

jēi, izgājām vēlajā pastaigā & atgruzījos

& atkal esmu savā zīdītājas postenī ar 'kas dārzā?' un '6 mazi bundzineki'