piecēlos no rīta, lai aizietu uz poliklīniku, kamēr Eižens vēl guļ. pirms iziešanas viņš saknosījās un nočukstēja: "pupu". pabaroju, un varēju mierīgi sēdēt rindās vismaz 1.5 h, zinot, ka viņš pēc manis neprasīs.
rindas nebija besīgas, koridori izremontēti, un cilvēki šķita kļuvuši pieklājīgāki - viens otram piedāvāja iet pa priekšu, tantiņas neburkškēja, bet bija mīlīgas vecītes. varbūt tāpēc, ka ārā saulains.
tik un tā, es tikai mājās nejūtos traka.

Ieradās Ingmāra tēvs ar cepuri Eiženam un buljona vistu.