jaunajā gultiņā pirmo nakts daļu nogulēja ilgi un rāmi, sen nebija bijušas 4 h no vietas. bet tikmēr nevarēju aizmigt pati. pret rītu aiztriecu Ingmāru gulēt uz virtuvi, ņēmu Eiženu blakus, un lāpījām cauru miegu. vecāmāte no laukiem atveda vistu un oliņas. bet pamperi sāk beigties, un arī izturība.

redzēju sniegā sarkanu želejas lācīti, kurā atspīdēja mazs un precīzs saules stariņš

sadzerties un ēst desas

(ingmārs dzer šņabi)

šņabis mums ir svēts dzēriens, jo mēs iepazināmies tā, ka es ierakstīju Cibā, ka šausmīgi gribas pielopoties, un kaut kāds ingmārs man atveda šņabi. (neatveda gan tik daudz, lai varētu kārtīgi pielopoties) viņš vienkārši to atveda un aizgāja tālāk - apciemot māti.

izrādās, viņam esot bijušas 2 pustukšas pudeles, un viņš ar nolūku neatdeva visu šņabi, lai pašam arī paliek, taču ielēja tajā 0.3 krietni klāt no tās otras 0.5, lai nav nepieklājīgi vest. Turklāt tajā otrā esot bijuši "kosmonautiņi"