es tomēr finālā tulkoju to juridisko tekstu - palīdzu meitenei, kura piekrita tam piedāvājumam un netiek galā. mans temps pagaidām ir 2 lapas 5 stundās (ar 4 barošanām pa vidu).

mums bija ģimenes drāma. Ingmāra mammai kaut kāda intervija, kurā viņa it kā paskaidro, kāpēc vienu dēlu audzināja vecmāmiņa, bet otru pati. (tādas pērles kā - viens ir izskatīgs, bet otrs ļoti atšķirīgs un tml.) šausmīgi sāpīgi bija lasīt, un es turpat viesistabā arī apraudājos.
morāle? tas jau viss nekas, ka tā dzīvē sanācis, jo galvenais sievietei ir izvēlēties savu brīvību, un to, ko viņa patiesi vēlās, nevis vergot ģimenes slazdā.