šausmas!!!
saprotiet, mūsu trepju telpā visu laiku nepārprotami ož pēc suši, tā it kā kāds pie durvīm būtu izlaistījis sojas trauku ar vasabi paliekām. nav arī nekāds bistro tuvumā, taču deguns saka pretējo. un burtiski dzen ārprātā, mēģinot saprast, kas vēl varētu tā smaržot.

un šodien ingmārs beidzot izokšķerēja, ka vienā dzīvoklī, kam ir ieeja no pretējās mājas puses, patiešām TIEK ražoti pagrīdes SUŠI! esot pustumsā sakrauta vesela kaudze ar tiem sojas trauciņiem tādā kā piramīdā. viņš prasījis, vai var iegādāties, bet viņam nepārdeva.

septembris ir prāta pavasaris. es tikko biju vannā (mums šodien pēc 2 ned. atkal parādījās siltais ūdens) un domāju par to, ka šis laiks patīkami iezīmējas ar to, ka var novērtēt civilizētās pasaules sasniegumus un darba augļus: siltumu un klusumu mājā, siltu ūdeni caurulēs, iespēju pagatavot garšīgu zupu ar krējuma pikuci un smagu karoti sānos un ieziest savos garajos, jūras vēja sapinkotajos matos masku, kas patiešām atpiņķerē visus mezgliņus - un tagad tie ir taisnie, gludie rudens mati. aizskaloju visu to vasaras saules apžilbuma stulbumu, kas liek atmest vajadzības.