pirms gada šo nakti pavadīju, klausoties radio skonto 25. palātā, un ar regulāru intervālu - katras dziesmas izskaņā uznāca liels sāpju vilnis, kurš, sākoties nākamajai dziesmai, atkal atkāpās. ingmārs pret rītu gulēja uz grīdas un krāca. ap 8 rītā es aizgāju līdz tualetei un no sāpēm pievēmu miskasti, pēc tam mēģināju informēt med. personālu, ka man vajadzīga palīdzība, ienāca praktikante, sakot, ka man vēl vismaz 7 stundas būšot jāgaida. es teicu, ka tik ilgi es vairs neizturēšu. ņemot analīzes, viņa izdūra cauri vēnai, palika liels zilums.
pēc tam es laikam stāvēju pie stenderes un klusu saucu: palīgā, palīgā! ienāca cita māsa (tajā brīdī tika nodota maiņa), pārbaudīja mani un teica - ātri, kura paņems šito (nosauca manu uzvārdu)? sagatavojiet zāli. pieteicās tāda jauna, tumšamtaina vecmāte, un, turot mani aiz padusēm, ātri šķūrēja uz zāles pusi. viņa teica, ka tagad man bus viņa jāklausa, un jāsaka garš ssssssssss, kad viņa dos zīmi. tad nu, spiežot cik spēka, kādas 3 x es pateicu sssssssssss, un tieši 9:11 no manis iznāca puisītis.

tagad viņš sēž ar pliku dibenu uz galdiņa un spēlē savas jaunās, sarkanās bungas.