bijām pārgājienā uz Kolku, beidzot tikām līdz galam. galā paņēmām veikalā alu un desu, un pus rupjmaizes doniņu. ļoti garš mums tas pārgājiens bija, Eižens daļu gribēja iet kājām un pa ūdeni, un tad gulēja pa vidu un mostoties iekrita dūņu pļenčkā. patīkami noguruši sēdējām pieturā un ēdām ar apetīti. satikām turpat mariju no ugunsgrēka, un šoferis mūs aizveda atpakaļ par 60 sant.
mājā vecāmāte prasīja, kādēļ nepaņēmām kādu alu, ko mājā pie butēm un ari plastmasas āmuru - skrūvgriežu konfliktu bērnam no Topa. atbildējām kaut kā neskaidri, lai viņa nesaprot, ka to desu un maizi nopirkām par saviem pēdējiem 2 ls. turklāt ilgi skaitījām un pirkām ar abām kartēm, lai iekļautos.