šodien man atkal bija riebīga migrēna, it īpaši pēcpusdienā bija pavisam nelabi. un sanāca, ka tieši tad iebrauca Amerikas onkulis Valdis (iededzis, baltā bezrocītē, saulesbrillēs un botēs) un tika cienāts ar butēm, alu, bet es nevarēju sevi piecelt kājās no grīdas - valstījos pakaļ bērnam, atspiedusi galvu pret dīvāna malu. bet tad ingmārs man uzcepa vieglu scrambbled eggs un es pamazām atguvu ciešamu pašsajūtu arī bez zālēm. tagad vienkārši pasēžu kādu stundu tāpat bez sāpēm, sarunām un pienākumiem, lai aizietu gulēt ar savām domām un kontūrām. bet rīt būšu atkal tavā rīcībā, bērniņ, un arī naktī tās pāris reizes, kad tu vēl nospārdīsi sedziņu un modīsies padzerties.

mamma vienmēr pastāsta, ka svinībās ir bijusi kāda Agne vai Dagne ar "tikpat vecu kā tavējais, bet nu pilnīgi mierīgu - visu vakaru sēdēja ratiņos un turpat aizmiga", kā arī pretējā nama skulptoru meitiņa - "sēž vagas galā, kamēr māte ravē, ne tā kā tavs dzīvsudrabs nēsājas pa visu dārzu".
Ingmārs domā, ka tas tāpēc, ka viņa nav lasījusi Platonu.

mēs šodien kādas 17 x bijām jūrā, un nu mans dzīvsudrabs arī guļ.