apēdu kaltēto desu un liekos gulēt. šodien izpalika pusdienas, jo kā sniegs uz galvas uzkrita mans brālis ar ruma pudeli, bet sievu bija jāved sēnēs.

vecāmāte dod Eiženam dzintarus, jo kaut kur pazudis viņa cigāriņš

nākot no šķūņa tualetes, redzēju tādu skatu: bezdelīgu pāris sasēdinājis savus 5 bērnus aprikozē uz zariņa un baro. drīz vien žiglākais iemanās, ka tam, kurš tuvāk zara galam, tiek vairāk un sāk līst citiem priekšā, līdz beigās jau visi grūstās, paceļas spārnos un lidinās apkārt, bet vecāki tikai turpina gādāt mušas un bāzt lidojošajiem mazuļiem knābjos. ne es vienīgā skraidu pakaļ ar karotīti.

uz pēcpusdienu savilkās migrēna, plus vēl man istabu pārkurināja, lai bērnam izžāvētu drēbes. vispār jau man liekas, ka es vienkārši kārtīgi nepaēdu, jo ēdienreižu laikā pie galda baroju bērnu. visu vistu, kas pusdienās bija zupā, sīkos kumosiņos izbaroju viņam (no sajūsmas, ka viņš ēd, jau nepamana, ka pats nepaēd). tagad sēžu iekrampējusies, graužu kaltēto desu un beidzot sāku justies labāk.